Īrijas zivsaimniecības nozare, kuru pārstāv aptuveni 2000 reģistrētas zivsaimniecības laivas, no kurām 85% ir piekrastes laivas, mazākas par 15 metriem, Zvejniecība ir izplatīta visā valsts piekrastē, un tā bieži tiek veikta no izolētiem moliem. Zvejnieku vidējais vecums pieaug, un lielākā daļa no viņiem savas zināšanas iegūst praktiskā darbībā.
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Īrijas zvejnieki, ir pāreja no papīra formāta datu reģistrācijas uz elektronisko tiešsaistes sistēmu. Šī pāreja prasa ne tikai jaunu aprīkojumu, bet arī jaunas zināšanas. Tehnoloģiju lietošanas prasmes Īrijā kopumā ir nepietiekami augstas, un tas attiecas arī uz zvejniecībā nodarbinātajiem. Lai risinātu šo jautājumu, ir izstrādāta mūžizglītības stratēģija, kas paredz palielināt prasmes, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām, veicināt kopienu dzīvotspēju un nodrošināt apmācāmos ar bāzes tehniskajām zināšanām.
Konferencē tika apskatīti arī Eiropas Jūras un Zivsaimniecības fonda 2014.-2020. gadam sasniegumi. No 591 miljona eiro 30,1% ir ieguldīti pievienotās vērtības radīšanā, 24,8% darbības dažādošanā, 19,6% sociāli kulturālajam atbalstam un 25,5% citiem mērķiem. No tiešajiem labuma guvējiem 38% ir juridiskas personas, 31% pašvaldības un valsts iestādes, 14% privātpersonas, 8% nevalstiskās organizācijas un 9% citas. Pagājušajā plānošanas periodā ir īstenoti 14 211 projekti.
Diskusiju laikā tika uzsvērti arī vairāki izaicinājumi, kas saistīti ar Eiropas atbalsta padarīšanu tuvāk iedzīvotājiem. Bieži vien pozitīvās ziņas par ES investīcijām neizplatās pozitīvā gaisotnē, un vietējā prese, aprakstot notikumus, nereti aizmirst pieminēt ES finansējumu. Vietējie politiķi bieži vien attiecina īstenotos projektus uz saviem veiksmes stāstiem, aizmirstot pateikt, ka tas ir LEADER nopelns.
Vietējo rīcības grupu darbības būtiska komponente ir tīklošanās. Somijā tīkla funkciju uztic pašām grupām, no kurām viena ir “operators”, kas finansē tīkla vajadzības, bet pārējās grupas aktīvi piedalās un sniedz savu pienesumu.
Konferences dalībnieki iepazinās ar veiksmīgajiem projektiem citās Eiropas valstīs. Piemēram, Horvātijā ir izveidots centrs, kas veltījies globālās zivsaimniecības industrijas pārveidei. Grieķijā Alyki lagūnas mitrāju projekts ir lielisks biodažādības un vietējā potenciāla izmantošanas piemērs. Slovēnijā tika īstenots projekts jauniešu makšķerēšanas tūrisma veicināšanai, savukārt Kipras un Grieķijas sadarbības projektā “Iegrismti mūsu salās” tika izveidotas zilās ekonomikas aktivitātes caur eksperimentālo tūrismu.
Īrijā ar ES fonda atbalstu tika atvērts zivju tirgošanas veikals “BUBBAS”, kas piedāvā zivis, zivju izstrādājumus, suvenīrus un pat maizi. Veikala īpašnieks atzīst, ka liela nozīme biznesa uzturēšanai ir arī kafijas tirdzniecībai.
Īrijas zivsaimniecības nozare saskaras ar izaicinājumiem, taču, kā tika uzsvērts FAMENET konferencē, ar mūžizglītības stratēģiju, ES fondu atbalstu un vietējās kopienas iesaisti, tā spēj pielāgoties un attīstīties, nodrošinot ilgtspējīgu nākotni gan zvejniekiem, gan kopienai kopumā.
Konference notika 2024. gada 5., 6., un 7. jūnijā Irijas galvaspilsētā Dublinā. Vairāk par konferenci var iepazīties te: https://eventronics.swoogo.com/famenet/5232565
No biedrības “Jūras Zeme” pasākumā piedalījās un apkopojumu izstrādāja biedrības valdes loceklis Āris Ādlers. Jautājumu gadījumā rakstiet juraszeme@gmail.com